Rīga, 17.nov., LETA. Sekmīgai akvakultūras attīstībai Latvijā ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai LETA teica gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2019” laureāta – zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma “Vlakon” komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

“Būtu labi, ja zivju audzēšanā būtu līdzīga sistēma kā graudu audzēšanā – kooperatīvi, kas varētu palīdzēt saimniecībām audzēt zivis,” sprieda Jersikovs.
Pēc viņa sacītā, kooperatīvam tostarp būtu jāpalīdz jaunajiem akvakultūras uzņēmumiem ar barības sagādi, par ko tie varētu norēķināties vēlāk.

“Izveidot recirkulācijas sistēmu vai izrakt dīķi nav nekāda lielā māksla. Lielākā prasme pēc tam ir no kāpuriņa izaudzēt zivi, ko varēs pārdot tikai pēc trim gadiem. Līdz tam to vajag barot, audzēt, maksāt par elektrību, darbiniekiem,” stāstīja Jevsikovs, norādot, ir grūti tam visam rast resursus, iekams pirmās zivis izaudzētas un realizētas.
Jevsikovs pauda pārliecību, ka līdzīgi domājošiem nozares uzņēmējiem ir jādomā par apvienošanos kooperatīvā, jo tas pavērs plašākas realizācijas iespējas. Pēc viņa skaidrotā, katra Latvijas akvakultūras uzņēmuma atsevišķi izaudzētais dažādu šķirņu (karpas, foreles u.c.) zivju apmērs ir salīdzinoši mazs eksportam. Taču, apvienojoties ar citiem uzņēmumiem vai saimniecībām, kopā iespējams piegādāt lielāku produkcijas apmēru, tādējādi panākot augstāku cenu par realizēto produkciju un labākus piegādes nosacījumus.

SIA “Vlakon” ir reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2828 eiro. “Vlakon” atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā “Pertnīkos”. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Aļona Kozule. Kompānija nodarbojas ar zivju audzēšanu, kā arī sniedz makšķerēšanas un viesu izmitināšanas pakalpojumus. 2018.gadā “Vlakon” strādāja ar 6,954 miljonu eiro apgrozījumu un 1,687 miljonu eiro peļņu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāles “Dole” vadītāja Aivara Ignatova pausto, akvakultūrai Latvijā nav paši pateicīgākie apstākļi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Latvijā ir mazliet vēsāks klimats un audzētāji ir spiesti intensificēt savu ražošanu un mēģināt ar tehnoloģisku risinājumu palīdzību sasniegt līdzīgus rezultātus, kā, piemēram, akvakultūras uzņēmumi Lietuvā.

Tomēr, pēc Ignatova teiktā, pozitīvi vērtējams daudz lielāks valsts un Eiropas Savienības atbalsts Latvijas zivsaimniekiem un akvakultūras uzņēmumiem salīdzinājumā ar kaimiņvalsti. Latvijas akvakultūras produkcija ir pašmāju tirgū redzama, pieejama diezgan plašā klāstā. Lai gan pastāv problēmas ar akvakultūras produkcijas noietu ārvalstīs, pozitīvi vērtējama nozares pakāpeniski gūtā pieredze un centieni ar tehnisku risinājumu palīdzību pamazām daudzveidot savu attīstību, sniedzot arī makšķerēšanas pakalpojumus un apstrādājot zivis.

Avots: Nozare.lv 17.11.2019. Arta Goba