Piektdien Rīgā, kultūras pilī Ziemeļblāzma Zemkopības ministrija jau piekto reizi pasniedza Gada balvas zivsaimniecībā Lielais loms 2019. Šis apbalvojums ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumiem nozares labā. Divas no balvām atceļoja uz Salacgrīvu. Īpaši nozīmīgo – par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā – saņēma biedrību Rīgas šprotes un Latvijas Zivrūpnieku savienība līderis Imants Cīrulis. Savukārt nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā balvu saņēma z.s. Kurķis un tās īpašnieks Aleksandrs Rozenšteins. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, sveicot apbalvotos, atzina, ka varam lepoties ar zivrūpnieku darbu – Latvijā ražotos produktus var iegādāties 67 valstīs! – Tik daudzi no jums nes Latvijas vārdu pasaulē ar sava produkta kvalitātes zīmi. Tas ir zivsaimniecības nozares cilvēku darba un neatlaidības rezultāts, – viņš uzrunāja klātesošos.

I. Cīrulis atzinās, ka sajūtas, saņemot balvu, bijušas patiesi pacilātas. Viņš pateicas kolēģiem Latvijas Zivrūpnieku savienībā par ieteikšanu apbalvojumam, par to, ka novērtēts viņa veikums zivrūpniecībā, kurā nostrādāts vairāk nekā 40 gadu. Viņš uzskata, ka par balvu var pateikties arī jebkuram nozarē strādājošam, tostarp arī vērējām ražotnēs. Tikai kopā ir izdevies noturēt Rīgas šprotu labo slavu pasaulē. Salacgrīviešiem labi zināmi Imanta kunga pirmie darba gadi zivrūpniecībā, kad viņš 1979. gadā sāka strādā toreizējā Salacgrīvas zivju konservu rūpnīcā, ko vēlāk pārdēvēja par uzņēmumu Salacgrīva-95. Sācis kā inženieris, bijis direktora vietnieks, pēdējos uzņēmuma pastāvēšanas gados – ģenerāldirektors. Pāris gadu bijis arī padomes priekšsēdētājs Brīvajā vilnī.

Gūto pieredzi Salacgrīvā viņš veiksmīgi liek lietā, darbojoties gan jau pieminētajās biedrībās, gan vairākās ar zivsaimniecību saistītās organizācijās – Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda uzraudzības komitejā. Viņš pats vēl piesauc citas valsts institūcijas, kurās nākas aizstāvēt zivrūpnieku intereses. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš atzīst, ka komisija, izvēloties balvas saņēmēju par mūža ieguldījumu, bijusi vienisprātis. Jo I. Cīrulis arvien esot tuvumā, kad runa ir par konservu ražotāju būšanām un arī nebūšanām. Lai arī Latvijas zivrūpniecību ik pa laikam skar dažādi satricinājumi un sarūk ražotāju skaits, šo nozari I. Cīrulis uzskata par stabilu un attīstītu. Šībrīža problēma gan ir darbaroku trūkums, bet, viņaprāt, zivju konservu ražotāji ir pastāvējuši un pastāvēs. Galu galā Latvijai ir 500 km gara jūras robeža! Uz Salacgrīvu viņš pēdējos gados skatoties mazliet no attāluma, jo nedēļas vidū pamatā uzturas galvaspilsētā. Tomēr joprojām sevi atzīst par salacgrīvieti. Salacgrīvā ir viņa mājas, ģimene, tur viņš arī pavada nedēļas nogales.

Piektdienas vakarā, lai saņemtu Zemkopības ministrijas Gada balvu zivsaimniecībā Lielais loms 2019, uz kultūras pils Ziemeļblāzma skatuves kāpa pat divi salacgrīvieši. Biedrību Rīgas šprotes un Latvijas Zivrūpnieku savienība līderis Imants Cīrulis saņēma balvu par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā, savukārt z.s. Kurķis īpašnieks Aleksandrs Rozenšteins nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā.

Aleksandrs par balvas saņemšanu nav zinājis, tāpēc tas bijis patīkams pārsteigums un, protams, arī gandarījums. Lai gan uz skatuves kāpis mierīgi, tomēr balss, sakot atbildes teikumus apsveicējiem, bišķiņ drebējusi. – Šī balva ir augstākais novērtējums zivsaimniecībā, – viņš nosaka, bet tūlīt arī piebilst, ka novērtē jebkuru atzinību. Pasākumu viņš apmeklējis kopā ar sievu Daci un znotu Uldi, kurš arī strādā Kurķī un tāpat kā ilggadējais zvejnieku saimniecības strādnieks Māris Klētnieks pelnījis atzinību. Meita Kristīne palikusi mājās auklēt Rozenšteinu pirmo mazbērnu Aleksi, kuram nākamnedēļ būs trīs mēneši. Tad jau aug nākamais nēģu zvejnieks… Tieši tādu pašu jautājumu Aleksandram uzdevusi filmēšanas grupa, kad tapis sižets par pretendentiem uz Lielo lomu. – Es jau būtu priecīgs, bet viņam pašam būs jāizlemj, varu tikai ieinteresēt un iedvesmot, – saka nēģu zvejnieks. Kā zināms, pašu nēģu zvejā savulaik ieinteresēja tēvs un onkulis, bet šogad viņa Kurķis jau svin 20. gadskārtu.

Bet šķiet, ka daba kopā ar Aleksandru nesvin ne uzņēmuma jubileju, ne lielās balvas saņemšanu. Jau rakstījām, ka Salacas ūdeņi pēc ilgstošajām lietavām nopostīja visus trīs nēģu tačus upē, arī 1., ko apsaimnieko viņš. – To pieminēja arī balvas pasniegšanas ceremonijā. Es gan teicu “nāks jaunas ziepes, vecās aizmirsīsies”, bet iekšā tik un tā nedaudz griežas – tā sezona tāpat ir tik īsa, – secina nēģu zvejnieks. Tomēr Aleksandrs ir spītīgs un neatlaidīgs: – Kauja ar dabu ir zaudēta, bet ne karš! Pirmdienas vakarā viņu sazvanīju, kad abi ar znotu atgriezās krastā pēc tača labošanas. – Piecas stundas ar brienamām biksēm mugurā strādājām ūdenī. Tas nav kā maijā būvēt taci, tagad ir diezgan sarežģīti, darbs rit uz pusi lēnāk, – viņš secina un atklāj nodomu atjaunot taci līdz Salacas vidum. Ja veiksies, šonedēļ jau varētu atsākt nēģu zveju.

Un tad kādā brīvākā brīdī varēšot arī padomāt, ko iesākt ar balvu. Smuko zivi droši vien paturēšot mājās, bet diplomu ierāmēs un pievienos pārējiem zvejnieku namiņā Salacas krastā. Kā zināms, Aleksandrs labprāt pie sevis uzņem arī tūristus. – Aleksandrs saņēmis gan pašvaldības, gan Zivju fonda atzinības rakstus par Salacgrīvas un sava aroda popularizēšanu. No sirds lepojos, ka viņš mums tāds ir. Zināmā mērā viņš ir Salacgrīvas zīmols, – uzskata biedrības Jūrkante koordinatore Dzintra Eizenberga.

Avots: Auseklis 13.11.2019. Regīna Tamane