Pagājušonedēļ paziņoti Gada balvas zivsaimniecībā Lielais loms 2021 laureāti, kuru vidū ir arī mūspuses zivsaimnieki no Kuivižiem. Nominācijā Gada uzņēmums jūras zvejniecībā sumināja SIA Baņķis, bet Jauns un daudzsološs nozarē apbalvoja Jāni Krūmiņu un SIA Aļģes 1.
– Biju patīkami pārsteigts, – par piešķirto apbalvojumu teic J. Krūmiņš. Viņam prieks, ka kāds novērtē piekrastes zvejniecības tradīcijas turpināšanos. Šī aroda pārstāvju top arvien mazāk, jaunie šo zvejnieku rindas īsti nepapildina. Cik iespējams, sarunbiedrs cenšas savu SIA attīstīt, gādājot jaunus un vairāk zvejas rīkus, kas ir diezgan dārgs process. – Jāiet laikam līdzi, jāuzlabo zvejas rīki, lai pašiem būtu vieglāk strādāt un varētu vairāk zivju noķert, – skaidro jaunais zvejnieks. Viņš atzīst, ka zināmā mērā pat gaidījis apbalvojumu. Starp citu, uz Lielo lomu (tikai citā nominācijā) viņš pretendēja arī pērn, bet bez rezultātiem. Savu kandidatūru pieteikt zivsaimniecības nozares apbalvojumam viņu pamudinājis tuvs cilvēks.
J. Krūmiņš ir piekrastes zvejnieks vismaz ceturtajā paaudzē. Zvejā zēns ņemts līdzi jau no padsmit gadu vecuma. Viņš atceras – viens no pienākumiem bijis pumpēt ūdeni no koka laivas. Uzņēmumā Aļģes 1 darbojas trīs paaudzes – vectēvs Jānis Krūmiņš, tētis Māris un pats Jānis. Lai arī reizumis mēdzot būt domstarpības, ko un kā labāk darīt, sarunbiedrs vērtē, ka strādāt kopā ar ģimeni ir lieliski. – Manam tēvam zvejniecība ir darbs un hobijs vienlaikus. Vectēvam šogad apritēja 80 gadu, bet viņš joprojām iet jūrā. Cepuri nost! Arī viņam zvejniecība ir sirdslieta, – stāsta J. Krūmiņš.
Kamēr no 1. oktobra līdz 15. novembrim lašveidīgo nārsta dēļ noteikts liegums jūrā doties ar tīkliem, piekrastes zvejniekiem ir zināms atpūtas periods. Par to gan maza bēda, jo šis laiks ierasti ir ļoti vējains un nozvejas nav. Tikmēr zvejnieki atjauno tīklus. Rudeņos Aļģes 1 pievēršas arī nēģu zvejai Salacas 3. tacī. Jautāts, kāds bijis līdzšinējais gads, J. Krūmiņš atbild, ka diezgan darbīgs. – Pirmo reizi izmēģināju ar murdiem ķert apaļos jūras grunduļus. Nu apmēram esmu “iztaustījis”, kā to labāk darīt. Zvejā ar reņģu stāvvadiem arī bija laba sezona, – atklāj Aļģes 1 pārstāvis.
Arī SIA Baņķis finanšu direktors Guntis Bergs par balvu ir gandarīts. Šajā gadījumā varētu sacīt, ka silts nāk ar sildīšanu, bet labs – ar gaidīšanu. Tāpat kā šoreiz, arī 2016. un 2017. gadā Lielā loma balvai Baņķi ieteica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Tad abas reizes zvejniecības uzņēmumam pasniegtas veicināšanas balvas, bet nu beidzot sagaidīts arī augstākais novērtējums.
Baņķis nodarbojas gan ar piekrastes, gan jūras zveju. Pirmajā jomā šobrīd miera periods, bet Rīgas līcī, sākot no augusta vai septembra līdz pat maijam ar traļiem tiek zvejotas pārsvarā reņģes. Gan uzņēmuma valdes loceklis Kārlis Kleins, gan G. Bergs abi nākuši no zvejnieku dzimtām. – Cits vairāk, cits mazāk, bet ar jūru, ar zvejniekiem esam bijuši saistīti, – teic sarunbiedrs, kurš atzīst, ka zvejniecība nav viegls darbs. Gadu no gada viņiem sāpīgs ir zivju kvotu jautājums. Zvejniekiem tās piešķir nepietiekamā apjomā, lai gan pētnieki novērtējuši, ka reņģu krājumi Rīgas līcī ir pietiekami, turklāt ik gadu par 10–15% pieaug.
Šis ir septītais gads, kad par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā pasniedz Lielo lomu. Visi pretendenti tika vērtēti attālināti. Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece informē, ka laureātu godināšanas un apbalvošanas ceremonija Covid-19 pandēmijas un epidemioloģiskās situācijas dēļ ir atcelta, balvas laureātiem tiks nogādātas personīgi.
Raidījumu par gada balvas zivsaimniecības nozarē laureātiem un viņu darbu varēs noskatīties 11. decembrī plkst. 15 televīzijas kanālā TV6.
Avots: Auseklis, 12.11.2021., Līga Liepiņa